Ģeogrāfija
Īrijas sala atrodas pašos Eiropas ziemeļrietumos.
Platība: 70,282 km2 [Ziemeļīrija: 14,139 km2].
Klimats
Golfa straumes un valdošo dienvidrietumu vēju ietekmē klimats visā valstī ir vienmērīgs un temperatūras ir diezgan vienādas. Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidējā gaisa temperatūra dienā ir no 4°C līdz 7°C, un siltākie mēneši ir jūlijs un augusts, (no 14°C līdz 16°C). Situācijas, kad gaisa temperatūra ir zemāka par -10°C vai augstāka par 30°C, reģistrētas ļoti reti.
Zemienēs vidējais nokrišņu daudzums gadā ir no 800mm līdz 1200mm, bet dažos austrumu apgabalos tas ir mazāks par 750mm, turpretī atsevišķos rietumu apgabalos vidējais nokrišņu daudzums var sasniegt 1500mm. Kalnainos apgabalos vidējais nokrišņu daudzums gadā var pārsniegt 2000mm.
Ledzīvotāju skaits
4,4 miljoni
Vairāk informācijas var iegūt Īrijas centrālajā statistikas birojā; http://www.cso.ie/
Valoda
Angļu valoda ir otrā oficiālā valoda Īrijā, bet tā ir darbā lietojamā valoda ārpus ķeltu apgabaliem, kur runā īru valodā.
Reliģija
Īrijas konstitūcija visiem iedzīvotājiem garantē ticības brīvību un brīvu reliģisko dzīvi.
Politika
1921.gada decembrī tika parakstīta angļu - īru vienošanās, kuras rezultātā 26 grāfistes ieguva neatkarību kā Brīvās Īrijas Valsts. Sešas Ulsteras grāfistes 1920.gadā Belfāstā nodibināja pašas savu parlamentu un palika Apvienotās Karalistes sastāvā.
1937.gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Otrā pasaules kara laikā Īrija saglabāja neitralitāti.
1949.gadā tika nodibināta Īrijas Republika. 1995.gadā Īrija iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, bet 1973.gadā Īrija kopā ar Apvienoto Karalisti un Dāniju pievienojās Eiropas Ekonomiskajai Kopienai.
Ekonomika
Īrija kā starptautiskās tirdzniecības ekonomika ar nelielu iekšējo tirgu ir stipri atkarīga no ārējās tirdzniecības. Bieži tā ir minēta kā viena no visatvērtākajiem tirgiem pasaulē ar augstiem globalizācijas indeksiem. Laikā no 1996. līdz 2007. gadam Īrijas NKP strauji pieauga – vidēji par 7% gadā, kas padarīja to par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Taču 2008. gadā notika dramatiskas izmaiņas, un Īrijas ekonomika gada pirmajā pusē oficiāli piedzīvoja lejupslīdi. Īrijas ekonomikas pieaugums 2010. gada 3. ceturksnī bija 1,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija manāmas arī atveseļošanās pazīmes – NKP palielinājās par 1,1%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni radīja eksporta nozare, kas turpināja sekmīgi darboties. Tajā pašā laikā patēriņa un investīciju līmenis turpināja kristies, liecinot par ilgstošu vāju pieprasījumu pēc būvniecības un iekšzemes pakalpojumiem. Šķiet, ka pieaugošie aprēķini attiecībā uz pieprasīto finansējumu banku glābšanai un budžeta samazināšanas apjomu negatīvi ietekmē patērētāju uzticību. Īstermiņa prognozes liecina, ka Īrijas ekonomika nepiedzīvos pozitīvu tīro pieaugumu 2010. – 2011. gadā dēļ pieticīgā negatīvā pieauguma 2010. gadā un pieticīga pozitīva pieauguma 2011. gadā. Jaunākās Reuter ekonomistu aptaujas rezultāti norāda uz vienprātību, prognozējot 1% NKP pieaugumu šajā gadā, bet ESRI prognozē ekonomikas pieaugumu tikai par 1,5% 2012. gadā. Tas nozīmē, ka ekonomika atveseļojas, taču ļoti lēni.
